Mikroķirurģijā speciālists nodarbojas ar smalku un trauslu struktūru – nervu un asinsvadu izdalīšanu un sašūšanu, kā arī dažādu iemeslu radušos audu vai funkciju defektu atjaunošanu. Mikroķirurģs izmanto specifiskas tehnikas, materiālus un visbiežāk – optisko palielinājumu.
Mikroķirurģija saskaņā ar Eiropas savienības Mikroķirurgu asociācijas federācijas (European Federation of Societies for Microsurgery – http://www.efsm.eu ) un Pasaules Rekonstruktīvās mikroķirurģijas asociācijas (World Society for Reconstructive Microsurgery – https://www.wsrm.net ) definīcijas ir ķirurģijas disciplīna, kas veido anastomozes (savienojumus) smalkām struktūrām (asinsvadi – artērijas, vēnas; limfātiskie vadi un nervi) un veic kompleksu cilvēka mīksto audu rekonstrukciju traumu, onkoloģisku saslimšanu un iedzimtu defektu gadījumos vai to seku (defektu un/vai funkciju traucējumu) gadījumos.
Šādu operāciju veikšanai izmanto optisko palielinājumu – optiskās brilles, mikroskopu u.c. Tomēr ir nepareizi saprast, ka mikroķirurģija attiecas tikai uz tām operācijām, kuru veikšanai izmanto optisko palielinājumu vai mikroskopu. Svarīgākais mikroķirurģijas operāciju veikšanā ir ārsts-speciālists jeb mikroķirurgs. Lai varētu pilnvērtīgi strādāt par mikroķirurgu, ir jāapgūst sīko struktūru izdalīšana, sašūšana un rekonstrukcija. Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs to apstiprina speciālu kursu apgūšana, ar sertifikāciju un prakse. Tomēr mikroķirurgs ir ne tikai ķirurgs, kurš iemācījies veikt sīku struktūru sašūšanu un rekonstrukciju zem optiskā palielinājuma.
Mikroķirurģija ir dzīves, pacienta un risināmās situācijas uztvere – visu nosaka sīkas nianses, pacietība, izturība, emocionāla līdzsvarotība un spēja ilgstoši un efektīvi domāt un strādāt.
Mikroķirurgs veic piemēram sekojošas operācijas – ekstremitāšu replantācijas (amputēto daļu piešūšana), rotētu un brīvu lēveru (audi ar savu asins apgādi) pārvietošanu, nervu un asinsvadu rekonstrukciju, limfātiskās sistēmas operācijas, defektu korekciju vai slēgšanu traumu, saslimšanu, onkoloģisku saslimšanu gadījumos (tajā skaitā sejas un žokļu, audzēju, krūts audzēju, muskuļu un kaulu sistēmas u.c. audzēju gadījumos) un dažāda veida iedzimtu (ģenētiski noteiktu) patoloģiju korekciju.
Nervu bojājumi
Nerva bojājuma gadījumā var rasties kustību vai jušanas traucējumi distāli (virzienā uz pirkstu galiem) no bojājuma līmeņa – piemēram, nespēja pilnvērtīgi kustināt un sajust roku vai pirkstus, veikt sīkas un precīzas kustības. Nerva bojājuma gadījumā var būt tirpšanas vai dedzināšanas, kā arī „strāvas sišanas” sajūta.
Ārstēšana
Daži nervu bojājumi var sadzīt paši, bet citos nervu bojājumu gadījumos nepieciešama ārstēšana. Izvērtēt nerva bojājumu un noteikt ārstēšanu spēj tikai speciālists.
Ja nervs traumas rezultātā ir bojāts, tad ir nepieciešamība nervu atjaunot, bojātos galus sašujot. Ja traumas rezultātā nervs ir būtiski bojāts garākā segmentā, tad ir nepieciešamība veikt nerva autotransplantāciju (izmantot attiecīgā nerva atjaunošanai nervu no citas ķermeņa daļas).
Ja notikusi trauma, kur bojāts nervs un to ir nepieciešams atjaunot (sašūt), tad rekomendējams to veikt iespējami ātri. Ja nervs nav atjaunots nekavējoties pēc traumas, tad nervu, kurš atbild par muskuļu darbību, tātad, nodrošina kustības, atjaunošanu būtu rekomendējams izdarīt laika periodā līdz 4-5mēnešiem pēc bojājuma. Nervus, kuri atbild par jušanu, var veiksmīgi atjaunot arī pēc ilgāka laika. Ne vienmēr pēc nerva sašūšanas traucētā funkcija – kustības vai jušana pilnībā atjaunosies. To nosaka traumas mehānisms, pacienta vecums, blakus saslimšanas un citi faktori.
Nervu sašūšanai izmanto ļoti smalkus diegus un īpašus instrumentus, kā arī nepieciešama īpaša aparatūra – mikroskops vai speciālas optiskās brilles. Šādas operācijas veic mikroķirurģijas speciālists.
Nerva bojājuma gadījumā, ja izdarīta nerva sašūšana, ir nepieciešams ievērot miera periodu, lai ļautu nervam sadzīt. Šis periods parasti ir 3-4nedēļas. Šajā laikā var tikt ierobežotas kustības locītavās, kuras atrodas tuvumā nerva bojājuma vietai. Katrā konkrētā gadījumā rokas ķirurgs nosaka nerva dzīšanas laikā pieļaujamo kustību apjomu locītavās. Pēc nerva sadzīšanas rekomendējama rokas terapija, kas ļauj iespējami ātri atjaunot rokas funkciju pēc nerva bojājuma.