Izvēlne Aizvērt

Plastiskā ķirurģija

Ķermeņa un funkciju koriģējošas operācijas.

Veic ķermeņa audu korekcijas operācijas uzlabojot vizuālo tēlu, kas tādejādi uzlabot kopējo pašsajūtu un pašapziņu.

Rētas

Rēta vai rētaudi ir dzīšanas procesa sastāvdaļa, kas vērojama gan pēc operācijām, gan traumu gadījumos.
Rētas veidošanos ietekmē daudz faktori:

  • Brūces veidošanās iemesls un mehānisms
  • Operācijas brūces gadījumā – ķirurģiskā brūces slēgšanas tehnika
  • Brūces slēgšanai izmantotais šuvju veids un materiāli
  • Brūces dziļums, izmēri, audu asins apgāde
  • Brūces novietojums attiecībā pret locītavām, virziens attiecībā pret zemādā atrodošo muskuļu kustībām
  • Dzīšanas apstākļi
  • Komplikācijas dzīšanas un rētas veidošanās laikā (piemēram, infekcija, izteikta tūska, asiņošana u.c.)
  • Ādas stāvoklis, veids, pigmentācija
  • Vispārējais veselības stāvoklis
  • Blakus saslimšanas (piemēram, cukura diabēts, endokrīnās, saistaudu saslimšanas)
  • Iedzimti faktori
  • Etniskā piederība
    Rētas pilnīga izveidošanās notiek ilgākā laikā. Sākumā rēta var būt sārta, blīva, nedaudz piepacelta, bet vēlāk parasti krāsa paliek bāla, mīksta un gluda. Pilnīga rētas nobriešana var norisināties līdz pat gadam. Visbūtiskākās pārmaiņas notiek pirmajos trīs mēnešos – jau šajā laikā parasti rēta kļūst bālāka un mīkstāka un mazāk jūtīga. Ja rētas stāvoklis neuzlabojas, tad rekomendējama speciālista konsultācija, lai izvērtējot brūces veidošanās, dzīšanas apstākļus un rētas stāvokli, sniegtu rekomendācijas.
    Par problemātisku rētu runā situācijās, ja ilgāku laiku pēc brūces sadzīšanas rētas izskats neuzlabojas, rēta nepaliek mīkstāka, mazāk pamanāmāka un parādās diskomforts, sāpes, kustību ierobežojums, strāvas sišanas sajūta.
    Biežākie problemātisku rētu veidi:
    Hipertrofiska rēta – sārta, piepacelta, blīva rēta. Var būt arī nieze, sāpes.
    Keloīdu rēta – līdzīga hipertrofiskai rētai, bet rētaudu augšana un attīstīšanās notiek ārpus sākotnējās rētas robežām. Ir zināmi ķermeņa rajoni, kuros ir lielāks risks veidoties hipertrofiskām rētām un keloīdiem – piemēram, krūšu kauls, pleci, auss ļipiņas.
    Kontraktūras – rētaudi būtiski ietekmē kustības un ādas mobilitāti. Bieži rodas pēc plašām traumām vai dažāda veida apdegumiem (ķīmiskiem, termiskiem u.c.)
    Atrofiska rēta – plata, bāla, it kā iegrimusi rēta, kas rodas “vāja” kolagēna rezultātā.
    Strijas – pieskaitāmas pie rētām, jo rodas pārplīstot saistaudiem bez brūces veidošanās. Visbiežāk rodas grūtniecības vai izteikta svara izmaiņu rezultātā.
    Uz apakšstilbiem hronisku asinsrites traucējumu rezultātā arī var veidoties izmainītas ādas zonas, kas līdzīgas rētaudiem. Asinsritei pasliktinoties, var veidoties čūlas jeb brūces.
    Strāvas sišanas sajūta rētas rajonā liecina par nerva bojājumu, vai tā ierētošanos rētaudos. Visbiežāk tiek bojāti sīki jušanas nervi, kas pēc tam fiksējoties cietos un blīvos rētaudos, rada sāpes un tirpšanu rētā. Tomēr gadījumos, kad vērojama izteikta tirpšana un strāvas sišanas sajūta rētā, blakus rētai ir jāvēršas pie mikroķirurga, lai izvērtētu, vai nav nerva bojājums. Vairākās ķermeņa daļās nervi atrodas ļoti tuvu ādai un var tikt bojāti arī nelielu traumu rezultātā. Reizēm sīko nervu galu bojājuma dēļ var būt traucēta jušana vai nejūtīga rēta.
    Rētaudu trūces – neglītas rētas var veidoties, ja dziļāka mīksto audu bojājuma gadījumā tiek bojāti arī muskuļi, bet tie netiek pareizi sašūti. Muskuļa bojātā daļa var turpināt sarauties un traucēt brūces dzīšanu un izveidot izvelvējumu. Šajos gadījumos jāveic rētas revīziju – muskuļa sašūšanu un tad brūces slēgšanu pa kārtām.
    Retos gadījumos ādas audzēji var radīt izmaiņas, kas līdzinās rētai. Ja gadījumā ievērojiet rētai līdzīgas ādas izmaiņas, bet nespējiet rast loģisku izskaidrojumu, noteikti vēršaties pie speciālista.
    Rētas sejā, rokās un vizuāli pamanāmās vietās tieši savas atrašanās vietas dēļ ietekmē kopējo cilvēka izskatu un var ietekmēt pašapziņu, pašsajūtu.
    Nepastāv veids, kādā rētu var pilnīgi likvidēt, tomēr plastikas ķirurģijas speciālisti spēj uzlabot rētas izskatu. Pastāv ne invazīvas, invazīvas un ķirurģijas metodes rētaudu mazināšanai. Konsultācijas laikā, izvērtējot konkrēto rētas stāvokli un tās ietekmējošos faktorus, tiek sniegtas rekomendācijas par ieteicamo taktiku.
    Ne ķirurģiskas ārstēšanas metodes:
  • Brūces dzīšanas laikā speciāli pārsēji, kas nodrošina optimālu vidi un mazina audu kairinājumu
  • Mobilizācija un masāža
  • Kompresijas terapija
  • Kortikosteroīdu saturošu krēmu lietošana
  • Silikonu saturošu pārsēju un gēlu lietošana
  • Fizikālā terapija
  • Steroīdu injekcijas vai blokādes rētās
  • Ķīmiskais pīlings
  • Apstarošana vai staru terapija – ļoti retos un īpaši smagos gadījumos (keloīdi)
    Ķirurģiskas ārstēšanas metodes:
  • Dermabrāzija – ar speciālu eletrisku iekārtu tiek noņemts ādas virsējais slānis
  • Lāzera terapija
  • Ekscīzija vai rētas izņemšana – rētaudu tiek izņemti veselo audu robežās un pēc tam āda tiek sašūta vienā vai vairākās kārtās ar mērķi rētu veidot plānāku un mazāk pamanāmāku
  • Z vai W un cita plastika – gadījumos, kad rētas krusto locītavas vai atrodas zonās ar izteiktu ādas iestiepumu, rētas forma tiek koriģēta. Bieži lieto gadījumos, kad tiek ierobežots pilnvērtīgs kustību apjoms.
  • Ādas tansplantāts – ādas pārstādīšana no citas vietas. Rētošanos skarto zonu aizstāj ar normālu ādu no cita ķermeņa reģiona. Vietu no kurienes tiek paņemti audi sauc par donora vietu un to izvēlas iespējami maskējot rētu. Ādu var ņemt pilnā biezumā, bet var izmantot tikai virsējo zonu.
  • Par lēveriem sauc audus, kurus izdalot iespējams pārvietot uz nepieciešamo vietu tajā pat laikā saglabājot labu asinsriti. Ja pārvietojot audus tiek saglabāta asinsvadu “kājiņa”, tos sauc par rotētiem, bet gadījumos, kad asinsvadus pārdala donora vietā un pievieno citam asinsvadam nepieciešamajā zonā sauc par brīviem. Ja pēc plašākas rētas zonas izņemšanas, vai savilktās ķermeņa daļas vai locītavas atbrīvošanas izveidojas defekts, kuru nav iespējams sašūt vai lietot ādas transplantātu, tad slēgšanai izmanto lēverus. Šis rētu skartā reģiona koriģēšanas veids ir vissarežģītākais un var būt nepieciešamība veikt papildus rētu korekciju.
    Operācijas var veikt lokālā, reģionālā vai vispārējā anestēzijā – izvēle ir atkarīga no operācijas apjoma, vietas, laika un pacienta vēlmēm, izvērtējot iespējamos riskus un komplikācijas.
    Jebkurai ķirurģiskai manipulācijai un operācijai pastāv riski un iespējamās komplikācijas – tas noteikti būtu jāizrunā konsultācijā ar speciālistu. Visbiežākās komplikācijas:
  • Alerģiska reakcija uz medikamentiem, anestēzijas
  • Infekcija
  • Asiņošana no brūces
  • Asins un audu šķidrumu uzkrāšanās brūces dziļākos slāņos (hematoma, seroma) un var būt nepieciešamība šķidrumu atsūkt vai lietot drenu
  • Liela tūska un iekaisums, kas var radīt izteiktas sāpes un iespriegumu brūcē
  • Alerģiska reakcija uz ķirurģiskiem diegiem, pārsiešanas materiāliem, ziedēm
  • Nepilnvērtīga uzsūcošā ķirurģiskā materiāla izšķīšana un var būt nepieciešamība dziļās šuves izņemt
  • Izteikti rētaudi, hipertrofiski vai atrofiski rētaudi ar nepieciešamību veikt ārstēšanos
  • Operācijas rezultāts nesniedz vēlamo rezultātu – rēta atkārtoti izveidojas blīva un cieta un traucē
  • Nepieciešama papildus operācija vai manipulācija komplikāciju seku novēršanai.
    Ja tiek plānota operācija rētas stāvokļa un izskata uzlabošanai ir ļoti svarīgi sagatavoties:
  • Pirmās dienas pēc operācijas ievērot miera režīmu, operēto ķermeņa daļu nepozicionēt uz leju, lai mazināti risku attīstīties tūskai – īpaši svarīgi, ja operācijas brūce ir kājās, rokās.
  • Ja pirmajās pēcoperācijas dienās parādās izteikta tūska un apsārtums, var būt nepieciešamība lietot pretiekaisuma līdzekļus vai antibakteriālus līdzekļus.
  • Pēcoperācijas laikā izvairīties no ceļošanas, izteikta karstuma, fiziskas slodzes.
  • Regulāri veikt pārsiešanas un neļaut izveidoties izteiktām krevelītēm.
  • Līdz pilnīgai brūces sadzīšanai izvairīties no atkārtotas mitrināšanas (piem., neiet pirtī) un netīrumu nonākšanai zem pārsēja.
  • Pārsiešanās lietot ādai “draudzīgus” šķidrumus un ziedes – dezinfekcijas līdzekļi var apdedzināt brūces malas un pastiprināt rētošanos.
  • Var lietot stabilizējošus vai savelkošus plāksterīšus, kas neļauj brūces vietā ādai kustēties, tā paildzinot dzīšanu. Tas ir svarīgi, ja brūce atrodas pāri locītavai.
  • Labāk rētas koriģējošu operāciju veikt laikā ar zemu UV starojumu, jo pēcoperācijas periodā vismaz līdz 6mēn ieteicams neatrasties saulē un neizmantot solāriju. Saules UV starojums pastiprina pigmentāciju rētā! Ja tomēr operāciju plāno saules aktīvajā laikā, tūlīt pēc brūces sadzīšanas un pārsēju noņemšanas var lietot speciālus pretrētu plāksterus vai saules aizsargkrēmus (vismaz SPF50+).